ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 341



                                               

Pundurērglis

Pundurērglis ir vidēja auguma vanagu dzimtas plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Latvijā bijuši trīs novērojumi. Tuvākās ligzdošanas vietas ir Baltkrievijā, kur ligzdo 25 - 40 pāri.

                                               

Pupuķis

Pupuķis ir vidēja auguma pupuķu dzimtas degunragputnveidīgais putns. Pupuķim ir 6 pasugas. Tā tuvākie radinieki ir Āfrikas pupuķis un Madagaskaras pupuķis, kurus nesenā pagātnē sistematizēja kā pupuķa pasugas. Sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Samērā ...

                                               

Purva ķauķis

Purva ķauķis ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas dziedātājputns. Ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo galvenokārt Āfrikas dienvidaustrumos. Ģeogrāfisko variāciju nav. Purva ķauķis starp citiem ķauķiem izceļas kā meistarīgs citu putnu dziesmu atd ...

                                               

Purva piekūns

Purva piekūns ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas plēsīgais putns. Tam ir ļoti plašs izplatības areāls: ligzdo Eirāzijā un Ziemeļamerikā, plašā Holarktikas joslā. Ziemot purva piekūns dodas uz izplatības areāla dienvidiem, ...

                                               

Purva pūce

Purva pūce ir pūču dzimtas suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints. Purva pūcei ir plašs izplatības areāls, tā ir sastopama Eirāzijas ziemeļu un centrālajā daļā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā līdz Argentīnas dienvidiem. Eirāzijas areāla lielākā ...

                                               

Purva tilbīte

Purva tilbīte ir sloku dzimtas Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga. Ģeogrāfisko variāciju nav. Purva tilbītei visradniecīgākās ir dīķa tilbīte un pļavu tilbīte. Šo sugu kopējais priekštecis dzīvoja miocēna un pliocēna mijā, apmēram pirms ...

                                               

Purva zīlīte

Purva zīlīte ir zīlīšu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā. Izdala 10 pasugas. Nesenā pagātnē purva zīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī Parus, tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.

                                               

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds ir mežastrazdu dzimtas dziedātājputns. Raibais zemesstrazds ligzdo mitrajos taigas skujkoku mežos, galvenokārt Āzijas austrumos un Sibīrijā. Tas ļoti reti ieklejo Eiropas rietumu daļā, vienu reizi ir novērots arī Latvijā. Rai ...

                                               

Riekstrozis

Riekstrozis ir sastopams Skandināvijas dienvidos un Austrumeiropā no Norvēģijas un Zviedrijas dienvidiem līdz Āzijas austrumiem Kamčatkā un Japānā, daļēji Ķīnā un Taivānā. Centrāleiropā tas ir sastopams tikai kalnu rajonos. Tas dzīvo arī Himalajo ...

                                               

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala ir mušķērāju dzimtas dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas. Sastopama Eirāzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļrietumos. Vienu reizi reģistrēta arī Latvijā.

                                               

Rubenis

Rubenis, arī teteris ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā. Izdala 6 rubeņu pasugas. Latvijā rubenis ir salīdzinoši bieži sastopams putns, tomēr skaits pēdējās desmitgadēs samazinās. Saskaņā ar ...

                                               

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle ir pīļu dzimtas suga, kas pieder pie dižpīļu ģints. Šai sugai ir ļoti liels izplatības areāls, tā mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Retu reizi ir ieklejojusi Latvijā.

                                               

Rudastes čakste

Rudastes čakste ir čakstu dzimtas zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos. Ģeogrāfisko variāciju nav. Nesenā pagātnē rudastes čakste tika sistematizēta kā viena no Daurijas čakstes pasugām. Rudastes ...

                                               

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte ir mušķērāju dzimtas dziedātājputns. Mājo Eiropas ziemeļaustrumos un Āzijā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas suga. Ģeogrāfisko variāciju nav. Tai ir samērā plašs izplatības areāls pāri visai Eirāzijai, ligzdojot galvenokārt merēnajā joslā, bet ziemojot subtropu reģionā. Sāmslas dižpīl ...

                                               

Sarkanā klija

Sarkanā klija ir liela auguma vanagu dzimtas plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā. Nelielā skaitā novērojama arī Latvijā. Sarkanā klija ir Velsas nacionālais putns.

                                               

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala ir liela auguma sloku dzimtas tārtiņveidīgais putns. Izšķir 4 pasugas. Sarkanā puskuitala ir gājputns un galvenokārt ligzdo Vecās pasaules tundras zonā, kā arī Aļaskas rietumu piekrastēs, ziemo Vecās pasaules mērenās un tropu j ...

                                               

Sarkankakla zoss

Sarkankakla zosis ligzdo Eirāzijas pašos ziemeļos, Sibīrijas ziemeļu tundrā. Lielākā daļa populācijas 70% koncentrējas Taimiras pussalā, taču ligzdošanas areāls aptver reģionu no Jamalas rietumos līdz Hatangas līcim austrumos. Ziemo pārsvarā Meln ...

                                               

Sarkanrīkles čipste

Sarkanrīkles čipste ir cielavu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas dziedātājputns. Tā ir vienīgā suga sarkanrīklīšu ģintī. Izdala 9 sarkanrīklīšu pasugas, no kurām Latvijā mitinās nominālā pasuga E. r. rubecula. Sarkanrīklītes ir gan gājputni, gan ...

                                               

Sārtais pelikāns

Sārtais pelikāns ir liels pelikānu dzimtas ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij. Ligzdo kolonijās aizaugušās ūdenstilpēs un purvos samērā plašā areālā, kas aptver lielāko daļu Eirāzijas un Āfrikas. Reti ieceļo arī Latvijā.

                                               

Sārtais strazds

Sārtais strazds ir strazdu dzimtas dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī. Ģeogrāfisko variāciju nav. Ligzdo Austrumeiropas dienviddaļas un Āzijas rietumu un centrālās daļas mērenajā joslā, ziemo Indijā un Šrilankā. Tas ir stepju ...

                                               

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā. Izdala 4 pasugas.

                                               

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Izdala 3 pasugas. Suga nosaukta itāļu ģeologa un ornitologa Paulo Savi vārdā.

                                               

Sējas zoss

Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss ir liela auguma pīļu dzimtas ūdensputns. Tai ir 3 pasugas. Mājo Eiropas un Āzijas ziemeļos. Saskaņā ar 2015. gada putnu sistemātiku viena no sējas zoss kādreizējām pasugām - tundras sējas zoss - t ...

                                               

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis ir neliels ķauķīšu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem. Ziemo galvenokārt Ķīnas dienvidos un tuvējās Dienvidaustrumāzijas reģionos. M ...

                                               

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte ir neliels peļkājīšu dzimtas dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai. Izdala divas pasugas.

                                               

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte ir neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns, kas mājo Āzijā. Retumis ieklejo Eiropā. Izdala 3 pasugas.

                                               

Sila cīrulis

Sila cīrulis jeb viliņš ir cīruļu dzimtas dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī. Izplatīta Eirāzijas rietumos un Āfrikas ziemeļos. Visai bieži ligzdo arī Latvijā. Izdala divas pasugas. Areāla ziemeļu daļā, ieskaitot Latviju, ...

                                               

Sila strazds

Sila strazds ir mežastrazdu dzimtas Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas. Tas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Lielākajā daļā izplatības tas ir nometnieks, bet ziemeļu un austrumu populācijas ir gājputni. Migrācija parast ...

                                               

Sīlis

Sastopams visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Tā izplatības areāls ir tik liels, ka daudzās pasugas ārēji ir diezgan atšķirīgas. Sīlis galvenokārt ir nometnieks, un tas nozīmē, ka gan ziemā, gan vasarā tas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pas ...

                                               

Smiltāju čakstīte

Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte ir maza auguma mušķērāju dzimtas dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Sniedze

Sniedze ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas Latvijā ziemojoša putnu suga. Tai ir četras pasugas. Ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas Arktiskajā tundrā, bet ziemot dodas salīdzinoši nelielā attālumā uz mēreno joslu. Sniedzes tuvākā radiniece ...

                                               

Sniega zoss

Sniega zoss ir liela auguma pīļu dzimtas ūdensputns. Tai ir divas pasugas. Sniega zoss mājo Ziemeļamerikā un Āzijas pašos ziemeļaustrumos, ziemas periodā ieklejojot arī Eiropā. Dažas reizes šī suga novērota arī Latvijā.

                                               

Somzīlīte

Somzīlīte ir somzīlīšu dzimtas dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā. Reizēm ieklejo Ziemeļāfrikā. Izdala 4 pasugas.

                                               

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle ir pīļu dzimtas ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai. Stellera pūkpīle ir vienīgā suga Stelllera pūkpīļu ģintī. Ģeogrāfisko variāciju nav. Ir datēti 2 gadījumi, kuros Stellera pūkpīle ir hibridizējusies ar parasto pūkpī ...

                                               

Stepes čipste

Stepes čipste ligzdo Eiropas dienvidu un centrālā daļa, ziemeļu robežai sasniedzot Igauniju. Ārpus Eiropas ligzdo Ziemeļāfrikas rietumos, Turcijā, Aizkaukāzā un Centrālāzijā līdz Mongolijai un Ķīnas ziemeļrietumiem. Ziemo Āfrikā, Sāhilas zonā, vi ...

                                               

Stepes ērglis

Stepes ērglis ir liela auguma vanagu dzimtas vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij. Tas ligzdo Eiropas Krievijas daļā un Centrālāzijā, ziemo Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā. Eiropā ligzdo 800 - 1200 pāru, kas sastāda 9% ...

                                               

Stepes piekūns

Stepes piekūns ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā. Izdala divas stepes piekūna pasugas: F. c. cherrug apdzīvo areāla lielāko daļu no Eiropas līdz Mongolijas austrumiem, bet F. c. milvipes ir sastopams Āzijas dienvidos. S ...

                                               

Sudrabkaija

Sudrabkaija ir liela auguma kaiju dzimtas jūrasputns. Izdala divas pasugas. Tā ir viena no populārākajām un labāk zināmajām kaijām Eiropā. Tā ligzdo Ziemeļeiropā, Rietumeiropā, Centrāleiropā, Austrumeiropā, Skandināvijā un Baltijā, kā arī Islandē ...

                                               

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis ir neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā. Kā liecina putna latviskie nosaukumi, citu vidū tas izceļas gan ar savu dziedāšanas prasmi, gan ārējo izskatu. Izšķir 10 svilpja pasugas,

                                               

Svīre

Svīre ir gājputns visā savā izplatības areālā. Tā ligzdo visā Eiropas teritorijā, sākot ar Spāniju un Īriju rietumos un beidzot ar Ķīnu un Sibīriju austrumos. Ligzdošanas areāla dienvidu robeža ir Ziemeļāfrika, ziemeļu robeža Skandināvija, Somija ...

                                               

Svirlītis

Svirlītis ir neliels ķauķīšu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā. Ģeogrāfisko variāciju nav. Zinātniskais nosaukums Phylloscopus sibilatrix atvasināts no sengrieķu un latīņu valodas un ...

                                               

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Vēsturiski ligzdojusi arī Latvijā, pēdējās desmitgadēs sastopama kā reta ieceļotāja un ziemotāja. Svītrainajai pūcei ir trīs pasugas, Latvijā ...

                                               

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis ir maza auguma ķauķu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos. Svītrainajam ķauķim ir divas pasugas.

                                               

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis ir neliels ķauķīšu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā. Ģeogrāfisko variāciju nav. Zinātniskais nosaukums Phylloscopus schwarzi atvasināts no sengrieķu valoda ...

                                               

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira ir alku dzimtas jūras putns, kuram ir 5 pasugas. Tam ir cirkumpolāra izplatība Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā, kā arī daļēji Ziemeļu Ledus okeānā. Lielāko daļu savas dzīves tievknābja kaira pavada jūrā, uz sauszemes iznā ...

                                               

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis ir maza auguma dzilnu dzimtas putnu suga. Izdala 6 pasugas. Tas sastopams Eirāzijā un Āfrikā, lielākā daļa populācijas ir gājputni. Latvijā tītiņš ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs. Tas mājo atklātā ainavā, mežos, parkos ...

                                               

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis ir dzilnu dzimtas putnu suga, kurai ir 8 pasugas. Tas sastopams plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas mežu zonā, no Ziemeļeiropas un Austrumeiropas līdz Tālajiem Austrumiem. Izolētas populācijas mājo Centrāleiropā.

                                               

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte ir maza auguma mušķērāju dzimtas dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā. Tai ir trīs pasugas.

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →