ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 369



                                               

Rīgas Tehniskā koledža

Rīgas Tehniskā koledža jeb Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža" ir valsts dibināta un 2011. gadā reģistrēta profesionālās izglītības iestāde, kas atrodas Braslas ielā 16 un Lēdmanes ielā 3 Rīgā, un ir sadalīta 4 ka ...

                                               

Rīgas Tehniskā universitāte

Rīgas Tehniskā universitāte, RTU, 1958 - 1990) ir otrā lielākā augstskola Latvijā un vecākā tehniskā augstskola Baltijā, kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no LVU, un sevi uzskatīja par Rīgas Politehniskās augstskol ...

                                               

Rīgas Universitāte

Rīgas Universitāte jeb Universitāte Rīgā bija Latvijas okupācijas laikā uz pārdēvētās Latvijas Universitātes bāzes radīta universitāte, kas darbojās no 1942. līdz 1944. gadam. Tajā bija Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemā ...

                                               

RTU Rīgas Biznesa skola

RTU Rīgas Biznesa skola ir dibināta 1991. gadā, sadarbojoties Rīgas Tehniskai universitātei, Bufalo universitātei un Otavas universitātei. RBS ir pirmā augtsākās izglītības iestāde Baltijā, kas piedāvā apgūt MBA Master of Business Administration ...

                                               

Starptautiskā kosmetoloģijas koledža

Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža ir privāta koledža un fizisku personu dibināta komercsabiedrība Latvijā, kura personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un kvalifikāciju - Ska ...

                                               

Valsts policijas koledža

Valsts policijas koledža ir Ministru kabineta dibināta Latvijas Valsts policijas pakļautībā esoša izglītības iestāde, kura personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto pro ...

                                               

Latvijas Policijas akadēmija

Latvijas Policijas akadēmija bija specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens bija sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību tiesību zinātnēs. Akadēmija tika dibināta 1991. gada 22. maijā kā Latvijas Republikas Iekšliet ...

                                               

Liepājas Universitāte

Liepājas Universitāte ir jaunākā Latvijas universitāte, kas ieguvusi šādu statusu 2008. gada 12. jūnijā, kad Saeima pieņēma likumu "Par Liepājas Universitātes Satversmi". Tā ir arī vienīgā universitāte Kurzemē. Augstskolas iepriekšējais nosaukums ...

                                               

Ventspils Augstskola

Jau 1996. gada oktobrī - decembrī un 1997. gada pirmajā pusē tulkošanas studiju divu profesionālo programmu izstrādi uzņēmās Latvijas Universitātes Valodu centra direktors Dr. philol. doc. Jānis Sīlis programma ar angļu valodu kā 1. svešvalodu un ...

                                               

Venta-1

Venta-1 ir Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas polārā orbītā palaists 2017. gada 23. jūnijā. Tas paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas, sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem. Pro ...

                                               

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960. gada 23. jūnijā ...

                                               

1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos

1864. gada dziesmu diena Dikļos notika 1864. gada trešajos Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas dārzā, kurā no apkārtējiem Vidzemes pagastiem piedalījās seši vīru kori no Dikļiem, Lielsalacas, Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Straupes un bērnu kori ...

                                               

1870. gada dziesmu diena Dobelē

1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie Kurzemes guberņas latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, Ārlavas, Bauskas, Bērzmuižas, Bukaišiem, Durbes, Džūkstes, Iecavas, Irlavas, Jaunp ...

                                               

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam, Rīgā. Tajos piedalījās 46 kori ar kopējo dziedātāju skaitu - 1003. No Vidzemes ieradās 34 kori ar 699 dziedātājiem, bet no Kurzemes un Zemgales - 12 kori ar ...

                                               

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880. gada 17. līdz 20. jūnijam Jēkaba laukumā Iekšrīgā. Kopkori veidoja 1653 dziedātāji no 70 koriem, svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedr ...

                                               

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz 21. jūnijam Rīgas esplanādē. Kopkori veidoja 2618 dziedātāji, pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījās arī kori no Latgales. Svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrības rīcības ...

                                               

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15. - 18. jūnijā Jelgavā. Tie ir vienīgie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas. Tos rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība, rīcības komitejas priekšgalā atradās ...

                                               

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16. līdz 19. jūnijam. Tos sagatavoja Dziesmu svētku rīcības komiteja Jāzepa Vītola vadībā. Svētku protektors bija Kārlis Ulmanis un tā laika autoritārā valdība noteica, ka svētku programma ...

                                               

Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī

Trešie Latgales apgabala dziesmu svētki bija vērienīgākie novadu dziesmu svētki, kuros kopkora koncerts notika svētdien, 1940. gada 16. jūnijā Stropu kalna nogāzē pie Daugavpils. Pirms dziesmu svētku koncerta Daugavpilī 10. jūnijā sākās arī Latga ...

                                               

Tautas deju ansamblis

Tautas deju ansamblis ir goda nosaukums, ko labākajiem latviešu tautas deju kolektīviem pirmo reizi piešķīra 1960. gada Dziesmu un Deju svētkos, "iezīmējot jaunu deju kultūras attīstības pakāpi". 1987. gada janvārī tādu bija 58. 1985. gada Deju s ...

                                               

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19. - 21. jūnijā hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu Rīgā. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedrība, rīcības komitejas priekšgalā atradās Frīdrihs Grosvalds. Par virs­diriģentiem bija uzaici ...

                                               

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem. Tie notika 1926. gada 18. - 22. jūnijā un t ...

                                               

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20. līdz 22. jūnijam un tos sagatavoja 1930. gadā dibinātā Latviešu Dziesmu svētku biedrības rīcības komiteja ar profesoru Jāzepu Vītolu p ...

                                               

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17. līdz 19. jūnijam un bija veltīti Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 60 gadu atcerei. Tos sagatavoja Latviešu Dziesmu svētku biedrības rīc ...

                                               

X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas I Dziesmu svētki jeb X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1948. gada 19. - 22. jūlijā jaunceltajā Esplanādes estrādē, vienlaicīgi notika I Deju svētki "Dinamo" st ...

                                               

XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas Otrie Dziesmu svētki jeb XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1950. gada 18. – 23. jūlijā Esplanādes estrādē, vienlaicīgi notika II Deju svētki "Dinamo” stadionā. Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku ...

                                               

XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas Trešie Dziesmu svētki jeb XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1955. gada 18. – 22. jūlijā jaunuzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika III Deju svētki "Daugavas” stadionā. Svētkus rīkoja Centrālā rep ...

                                               

XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas Ceturtie Dziesmu svētki jeb XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1960. gada 18. – 24. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika IV Deju svētki "Dinamo” sporta stadionā. Svētkus rīkoja Centrālā republikān ...

                                               

XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie dziesmu un deju svētki jeb XIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1965. gada 10. - 18. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika Deju svētki "Daugavas" stadionā. Svētkus rīkoja Centr ...

                                               

XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā jeb XIX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1985. gada 15. -21. jūlij ...

                                               

XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

V. I. Ļeņina simtgadei un republikas trīsdesmitgadei veltītie Padomju Latvijas dziesmu un deju svētki jeb XV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1970. gada 11. – 20. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika Deju svētki "Dau ...

                                               

XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un dziesmu svētku simtgadei veltītie Padomju Latvijas dziesmu svētki jeb XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1973. gada 15. – 22. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē. VII Deju svētki notika atsevišķi ...

                                               

XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un Padomju Latvijas 37. gadskārtai veltītie Dziesmu svētki jeb XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1977. gada 17. – 24. jūlijā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē. Svētkus rīkoja Cen ...

                                               

XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā jeb XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1980. gada 5. – 13. jūlijā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē. Vienlaicīgi "Daugavas” stadion ...

                                               

XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki

Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu un Desmitie latviešu Deju svētki notika no 1990. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Kopkora koncerti notika paplašinātajā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet "Daugavas” stadionā notika Deju svētki. Atkal tik ...

                                               

XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki

Divdesmit pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vienpadsmitie latviešu Deju svētki notika no 1993. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet "Daugavas” stadionā notika Deju svētki. Pirmo ...

                                               

XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki

Divdesmit otrie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Divpadsmitie latviešu Deju svētki notika no 1998. gada 29. jūnija līdz 5. jūlijam. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet "Daugavas” stadionā un Sporta manēžā notika Deju ...

                                               

XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki

Divdesmit trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un trīspadsmitie Deju svētki notika no 2003. gada 27. jūnija līdz 6. jūlijam. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet "Daugavas” stadionā un Sporta manēžā notika Deju svētki. Pirmo ...

                                               

Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800"

Dziesmu un deju svētki Rīgai 800 bija viens no galvenajiem 2001. gada Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinību pasākumiem. Tie notika no 2001. gada 27. līdz 29. jūlijam. Programmā bija svētku ieskaņas pasākumi, deju lieluzvedums "Viena saule, viena ...

                                               

Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja

Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja ir 2009. gada zīmēta animācijas filma, kas tapusi studijā JetMedia sadarbībā ar studijām Qollective un Sidewinder Films. Kopproducenti - Slovēnijā Gorazds Norčičs un Lielbritānijā Bobs Sveins. Filmu ci ...

                                               

Bize un Neguļa

"Bize un Neguļa" ir 2017. gadā izdota Latvijas animācijas filma. Filmas režisors ir Edmunds Jansons. Varšavas starptautiskaja filmu festivālā bērnu īsfilmu kategorijā filma saņēma Skatītāju balvu.

                                               

Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi

"Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi" ir 2017. gada Latvijas animācijas īsfilma. Filmas un montāžas režisors ir Reinis Kalnaellis, bet scenārija autors - grupas "Prāta Vētra" bundzinieks Kaspars Roga. Filmas pirmizrāde norisinājās 2017 ...

                                               

Fantadroms

"Fantadroms" ir 1985. gada Latvijas PSR, vēlāk Latvijas zinātniskās fantastikas animācijas seriāls bērniem, ko veidojusi Studija Dauka. Seriālu režisējis Ansis Bērziņš. Tas stāsta par robota Indriķa, kas spēj pieņemt dažādas formas, bet pamatā ir ...

                                               

Izmeklētājs Caps

Izmeklētājs Caps ir Rīgas kinostudijas leļļu filmu seriāla tēls, kuru radījuši režisors Arvīds Noriņš un scenāristi Andrejs Skailis un Aloizs Brenčs. No 1976. līdz 1981. gadam uzņemtas piecas leļļu filmas par Capu. Sākot no 3. sērijas, seriālu ie ...

                                               

Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi

"Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir Latvijas filma, kura izdota 2019. gadā. Filmas režisors ir Edmunds Jansons. Scenārija autore ir Līga Gaisa, kas filmas stāstu veidojusi pēc Luīzes Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" motīviem. 2019. gadā tā a ...

                                               

Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties

"Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" ir 1980. gadā izdota Latvijas animācijas filma. Filmas režisore ir Roze Stiebra. Filma ir veidota kā Kārļa Skalbes 1904. gadā rakstītas tāda paša nosaukuma pasakas ekranizācija.

                                               

Mans mīļākais karš

"Mans mīļākais karš" ir Latvijas un Norvēģijas dokumentālā animācijas filma, kas izdota 2020. gadā. Filma saņēma Lielā Kristapa balvu par labāko animācijas filmu. Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena saņēma balvu par labāko animācijas filmas režiju. ...

                                               

Nakts pastaigas

"Nakts pastaigas" ir Latvijas animācijas filma, kas izdota 2018. gadā. Filmas režisore un scenārija autore ir Lizete Upīte. Galvenās lomas ierunājuši Ieva Segliņa un Ģirts Krūmiņš. Filma saņēma Lielā Kristapa balvas kategorijās "Labākais animācij ...

                                               

Norīt krupi

"Norīt krupi" ir režisora Jurģa Krāsona 2010. gadā uzņemtā latviešu zīmēta animācijas īsfilma. 2010. gadā tā atzīta par labāko animācijas filmu kinofestivālā "Arsenāls" un "Lielais Kristaps". Bilbao dokumentālo un īsfilmu SKF festivālā saņēma Gra ...

                                               

Pacelšanās

"Pacelšanās" ir Latvijas animācijas filma, kas izdota 2016. gadā. Filmas režisore ir Signe Birkova. Filma saņēma divas Lielā Kristapa balvas nominācijas: "Labākā animācijas filma" un "Labākais animācijas filmas režisors".

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →